Uz zemes pašlaik dzīvo nedaudz vairāk kā 6 miljardi cilvēku. Ja viņi visi patērētu tikpat daudz dabas resursu cik amerikāņi, būtu nepieciešami 58 miljardi ha, kas 6 reizes pārsniedz pieejamos resursus. Līdz ar to būtu nepieciešamas 6 planētas Zeme, lai apmierinātu visas šīs vajadzības.

Šis ir viens no secinājumiem, kas izriet no ekoloģiskas pēdas koncepcijas, kas ir kļuvusi par vienu no vadošajām metodēm, kā novērtēt cilvēku patēriņa ietekmi uz vidi.

Ekoloģiskā pēda strauji iegūst popularitāti kā efektīvs vides un attīstības indikators.

Lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu aprēķināt savu vajadzību apmierināšanai  nepieciešamo zemes platību – ekoloģisko pēdu, ir izveidots vienkāršots ekoloģiskās pēdas kalkulators, kas izveidots Pasaules dabas fonda mājaslapā http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html

Ja visu bioproduktīvo teritoriju sadala uz pasaules iedzīvotāju skaitu, katram cilvēkam sanāk 1,78 hektāri. Taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē vidēji ir 2,23 ha uz cilvēku gadā!!!

Rūpnieciski attīstītās valstis ir atbildīgas par lielāko daļu šīs slodzes, jo valstis ar augstiem ienākumiem (arī Latvija ir šo valstu grupā), ekoloģiskās pēdas nospiedums ir vidēji 6,4 ha/iedz., kamēr jaunattīstības valstīs, kur dzīvo puse no pasaules iedzīvotājiem, ekoloģiskās pēdas nospiedums ir vidēji tikai 1,9 ha/iedz., kas atbilst globāli pieejamajam.

Apvienotie Arābu Emirāti ar 11,9 ha uz vienu iedzīvotāju ierindojas pirmajā vietā kā ar vislielāko ekoloģisko pēdu.

Viena latvieša vidējais pēdas nospiedums ir 3,69 ha un tas ir nedaudz lielāks par pasaules vidējo rādītāju un 2x pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieejamo produktīvās teritorijas daļu – 1,82 ha.

Es ieteiktu ikkatram iziet šo ekoloģiskās pēdas testu un padomāt, kā to var samazināt!

No kā radies cilvēks ir daudz un dažādas teorēmas un pasakas.

Visvienkāršākā no tām, kur nav jāmežģī daudz samdzenes un jāsarežģī sev dzīve, ir, ka pirmie cilvēki Ieva un Ādams ir radušies no pērtiķa.

Es piekrītu angļu dabas pētnieka un filozofa Čārlza Darvina piedāvātai evolūcijas teorijai. Pēc Darvina teorijas, evolūcija noris pamatfaktoru — mainības, cīņas par eksistenci, dabiskās izlases un iedzimtības kopējās darbības rezultātā.

Tas attiecināms netikai uz cilvēkiem, bet uz visām dzīvām būtnem! Pastāvēs, kas mainīsies, tā arī ir teicis Rainis.

Faktūra ir kāda materiāla virsmas apdares vai uzbūves īpatnības.

Tā kā faktūra akcentē priekšmeta raksturu, tad šī koka faktūra ir ļoti ievērojama un līdzinās pat kāda mākslinieka veidotam dekoratīvam mākslasdarbam. Tā stāsta daudz par redzēto, sajusto un pārveidoto pasauli. Un pats noslēpumainākais šeit man liekas ir atzīme - krusts.

Nejauša, bet tik nepārprotama līdzība ir kaķa zaļām acīm ar mežāboliem.

Putniņiem neieteiktu to sajaukt. :)

Sarkanā mušmire ir visskaistākā sēne mežā, kuru tā vien gribas noraut.

Tai pat laikā, tā ir sēne, no kuras ir jāpiesargās.

Skaistums vienmēr nes zināmu daļu indes, kura var būt arī nāvējoša.

Laipa, kas mesta no pagātnes uz šodienu, laipa kā ceļš no vienas paaudzes uz otru.

Laipa, kā ceļš no materiālās pasaules uz garīgo, kas tik ļoti manāmi tuvojas! Ļoti interesanti ir palasīt par tuvojošos Ūdensvīra laikmetu... piemēram, iesākumā:

http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=1207&mode=thread&order=0&thold=0

Tā ir plūsma, dzīva radība un straume, kas plūst dzīlēs un izlaužas virspusē. Šī dzīvība ir plūstoša un elpojoša, tomēr ārēji taustāmā pasaulē tā nav jūtama.

Reālās saknes ir slēptas dziļi jūrā un okeānā.

Skatos mākoņos un redzu, kā jūras valdnieks ar ūdensmoci dzenas pakaļ savai daiļajai valdniecei. Savdabīgas vakara izklaides saulrietā.

Cik daudz mākoņi parāda neapjausto pasauli???

Ir tādas vietas, kas aizskar visvairāk, tās liek sajust.

Man tā ir Tūja līdz Svētciemam. Šī vieta liek sajust, ka esmu Latvijai piederīga un to nevajadzētu mainīt. Šeit, šai vietā vasarā kaut reizi gribas atgriezties. Tāds miers un klusums, dabas liegums un skaistums.

Kad zīmēju acis...es domāju par tām.

Caur acīm ieskatāmies otra cilvēka dvēselē. Ar tām pasauli uztveram un arī izsakām savu vārdos nepasakāmo. Kas tas par noslēpumu, ko glabā šķietami tik vienkāršais, bet patiesībā ārkārtīgi smalkais mehānisms?

Tomēr būtiskākais ar acīm nav saredzams... jāmeklē ir ar sirdi!