Pasaules ritums ir bezgalīgs un pasauļu sistēmas bez mitas rodas un atkal iet bojā. Ikvienas dzīvās būtnes, arī dieva eksistence ir ierobežota laikā. Tas, kurš apjēdzis ikvienas zemes dzīves nepatstāvību un zūdību, no tā brīža tiecas uz mūžīgu atbrīvošanos...

Ja pirms dzimšanas man ļautu izvēlēties, kas es gribētu būt, es daudz nevilcinātos un atbildētu: "Kaija"! Ko vēl citu vēlēties, lidināties virs Baltijas jūras ūdeņiem, ķert vēju un sauli un uzturā lietot zivis. Pavērot kaijas lidojumu ir skaisti skatīties. Tik viegli lidot un strauji krist jūrā pēc kārtējās maltītes.

Koki atspoguļo savienojumu starp zemākajām un augstākajām pasaulēm, jo to saknes iesniedzas zemē, bet zari iestiepjas debesīs. No visa koka var redzēt tikai nelielu daļu, gluži tāpat kā aisbeirgam.

Koks, tas ir arī spēcīgs garīgās iedvesmas avots!

Godbijību, ko ķelti izrādīja kokam, vai nu atsevišķam, vai vairākiem, spilgti apliecina daudzās tam veltītās svētnīcas un koku ciešā saistība ar stāvakmeņiem - daudzu svētvietu centrālo punktu. Koki spēj ar mums dalīties savā spēkā, dod enerģiju. Koka sezona ir pavasaris...

Koks bez lapām nevainojami atgādina par cilvēka asinsvadu sistēmu.

Šamaniskā ekstāze ir patiesā senā reliģija, mūsdienu baznīcas ir tikai bāls tās atdarinājums. Mūsu senči dažādās vietās un dažādos laikos atklāja, ka cilvēks savās ciešanās un pārdzīvojumos spēj rast kompromisus starp attīstītu inteliģenci, kas jebkuru cilvēcisku būtni atšķir no citām radībām un pat citiem cilvēkiem, un mežonīgo, "nepieradināto", lielisko dzīvnieka fizisko būtību, kas piemīt mums visiem.

Ticība nav nepieciešama, jo ekstātiskā pieredze pati par sevi rada pārliecību par Visuma vienotību un veselumu un mums pašiem kā vienota veseluma daļu. Šī pieredze atklāj Visuma diženumu un plūstošo, mirgojošo alķīmisko brīnumu, kas veido mūsu ikdienas apziņu.

Vai daba vispār nav brīnums, augstākā patiesība, kuru nevajag pierādīt un kuru arī nevar pierādīt? Tai vienkārši ir jānotic. Tas, kurš ar dziļu mīlestību vēros dabu, aizmirsīs sevi.

...un tad cilvēks ieskatīsies dabas dvēselē un redzēs to tādu, kāda tā ir. Viņš ieraudzīs Dievu ne tikai kā cilvēciskotu Dievu, bet arī kā absolūtu patiesību, kas paceļas augstu pār cilvēku pasaules robežām. Un tad viņš sapratīs, ka pastāv bezgalīgs diženums, mūžīgs miers, skaistums, harmonijas un iekšējās kārtības brīnums – brīnums, kuram nevar atrast vārdu un kuru nevar apveltīt ar cilvēka īpašībām.

Ieraudzīt lietās to, ko vēl neviens nav ieraudzījis, pamēģināt pārsteigt. Pat vissīkākā lieta pasaulē māca, kas ir pilnībā.

Ienirsti krāsās kā labsirdīgā okeānā. Ienirsti brīvi, ar plašu vēzienu, uz brīdi aizturot elpu – un tad sajust, ka viss kļūst neikdienišķs un sākas brīnumains ceļojums.

Neesmu es daudz rakstījusi, jo ilgi tam gatavojos. Daudz labu vārdu ir runāts. Daudz, kas tiek svītrots ārā un mainīts. Ah, ko lai es saku, mūžīgi mainīgā, skaistā pasaule. Ir ziema tik laba, kā nekad agrāk. :) Nekas nav svarīgāks, par šo faktu. Atkal un atkal mīlēt dabu.

Mēness ir vistuvākā planēta Zemei un par to ir daudz dažādi interesanti fakti.

http://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%93ness

Man Mēness ir radīts priekš sapņu un zemapziņas pasaules. Tā nav tikai spoža planēta, kas spīd naktī, tas ir Mēness, uz kura dzīvo visi sapņi. Ir svarīgi ievērot Mēness tradīcijas un ticēt. Viņš ir tumsas valdnieks.

Tu tumsa, no kuras es cēlies,

no kuras es dziļumus smēlies:

par liesmu tu lielāka,

kas pasaulei pāri slīd

un šaurā lokā tik spīd,

aiz kura neviens vairs to nezina.

Bet tumsa visu sevī tur,

tai robežu nav it nekur,

un tēliem un liesmām, zvēriem un man,

varām un cilvēkiem jāizskan

līdzi tās taktīm.

Un var būt: kāds spēks ir pamodies

man tuvumā un sācis raisīties.

Es ticu naktīm.

Pārsvarā cilvēki iedalās divās grupās.

Vieni ir tie, kam patīk saulrietu skatīties un iegrimt filozofiskās pārdomās.

Otri ir tie, kas nespēj apstāties un vienkārši nav laika tos vērot.

Tāpēc dažreiz der to noskatīties un aizlidot kaut kur tālu domās!

Jebkurai dzīvai radībai ir sirds!

Kas ir sirds? Tā ir dvēseles mājoklis. Sirds kopā ar dvēseli tiek atzīta par svarīgāko ķermeņa daļu un cilvēka garīguma centru.

Kādā filmā redzēju mazu puiku, kuram ļauna dāma jautā pēdējo vēlēšanos un puisītis atbild: „Es vēlos, lai tev būtu sirds!” Viņš bija ļoti drosmīgs un patiess.

Drosme nāk no sirds, nevis no simboliem.

Tukšums nevar pastāvēt, tas jāpiepilda ar mīlestību.

Uz zemes pašlaik dzīvo nedaudz vairāk kā 6 miljardi cilvēku. Ja viņi visi patērētu tikpat daudz dabas resursu cik amerikāņi, būtu nepieciešami 58 miljardi ha, kas 6 reizes pārsniedz pieejamos resursus. Līdz ar to būtu nepieciešamas 6 planētas Zeme, lai apmierinātu visas šīs vajadzības.

Šis ir viens no secinājumiem, kas izriet no ekoloģiskas pēdas koncepcijas, kas ir kļuvusi par vienu no vadošajām metodēm, kā novērtēt cilvēku patēriņa ietekmi uz vidi.

Ekoloģiskā pēda strauji iegūst popularitāti kā efektīvs vides un attīstības indikators.

Lai ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu aprēķināt savu vajadzību apmierināšanai  nepieciešamo zemes platību – ekoloģisko pēdu, ir izveidots vienkāršots ekoloģiskās pēdas kalkulators, kas izveidots Pasaules dabas fonda mājaslapā http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html

Ja visu bioproduktīvo teritoriju sadala uz pasaules iedzīvotāju skaitu, katram cilvēkam sanāk 1,78 hektāri. Taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē vidēji ir 2,23 ha uz cilvēku gadā!!!

Rūpnieciski attīstītās valstis ir atbildīgas par lielāko daļu šīs slodzes, jo valstis ar augstiem ienākumiem (arī Latvija ir šo valstu grupā), ekoloģiskās pēdas nospiedums ir vidēji 6,4 ha/iedz., kamēr jaunattīstības valstīs, kur dzīvo puse no pasaules iedzīvotājiem, ekoloģiskās pēdas nospiedums ir vidēji tikai 1,9 ha/iedz., kas atbilst globāli pieejamajam.

Apvienotie Arābu Emirāti ar 11,9 ha uz vienu iedzīvotāju ierindojas pirmajā vietā kā ar vislielāko ekoloģisko pēdu.

Viena latvieša vidējais pēdas nospiedums ir 3,69 ha un tas ir nedaudz lielāks par pasaules vidējo rādītāju un 2x pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieejamo produktīvās teritorijas daļu – 1,82 ha.

Es ieteiktu ikkatram iziet šo ekoloģiskās pēdas testu un padomāt, kā to var samazināt!